Slide
Līga Brūniņa ar rūpēm par vidi un par mums
Mūsu viesis ir fantastiska sieviete, dabiskās kosmētikas izstrādātāja.
Līga pastāstīja par to, cik svarīgi ir rūpēties par savu ādu, vidi un apkārtējo pasauli.
Lūdzu, iepazīstiniet ar sevi. No kurienes Jūs esat?
Esmu diezgan “lokāls produkts” – cik vien tam iespējams izsekot. Es esmu latviete trīs paaudzēs. Mana tēva vecvecmāmiņa ir dzimusi Sanktpēterburgā, no kurienes atbrauca līdzi savam tēvam ģenerālim uz Latviju medībās. Iemīlējās jēgera dēlā un palika šeit. Mammas radi ir no Latgales puses, vecvectētiņš bija (tā laika) jaunākais Ludzas mērs. Pati esmu dzimusi Ogrē, dzīvojusi Ikšķilē, Jēkabpilī, Koknesē, nedaudz Skrundā, bet lielāko dzīves daļu – Rīgā. Vasaras pavadu Saulkrastos, kas man ir īpaši mīļa vieta – piekraste saulrietā un skujkoku meži ir viena no manām stihijām.
Ar ko Jūs nodarbojaties? Kā sākās Jūsu ceļš?
Šobrīd es nodarbojos ar vides zinātnes projektu ieviešanu biedrībā “Baltijas krasti”, lai gan šai nodarbei es vairs varu veltīt tikai uzrauga lomu, jo visas manas pūles pašreiz tiek ieguldītas ģimenē un dabiskas kosmētikas izveidē, kura palīdz mazināt problemātiskas ādas izpausmes vai arī mazina iespēju tādām rasties. Mūsdienās ir tik daudz apkārtējās vides piesārņojuma, no kura nav pat īsti iespējams izvairīties – tieši tāpat kā no šī piesārņojuma ietekmes uz ādas veselību un organismu kopumā. Nesen veikta pētījuma rezultāti rāda, ka pat ļoti strikti ekoloģiska dzīvesveida piekritēju ķermenī ir nosakāma ievērojama plastmasas un citu ķīmiski sintezēto vielu klātbūtne. Tā ir bumba ar laika degli, un nav zināms, kurā mirklī tas atsauksies uz mūsu veselību. Godīguma pēc jāmin, ka tie cilvēki, kuriem parādās ādas problēmas, no vienas puse ir veiksmīgāki, jo ir (statistiski) mazāka iespēja attīstīties nopietnākām veselības problēmām–vēzim, autoimūnajām saslimšanām utt. Līdz ar to es uzskatu, ja man ir iespēja samazināt piesārņojuma daudzumu savā organismā, vienlaikus nelaupot sev prieku dzīvē – nezaudēt dzīves garšu, izejot ar draugiem pasēdēt pie vīna glāzes, vai nepārcelties uz dzīvi laukos, lai nejustu pilsētas piesārņojumu – tad es vēlos to darīt pēc iespējas efektīvākā un vienkāršākā veidā, un viens no tiem ir kosmētikas nomaiņa – gan kopjošās, gan attīrošās. It kā šķiet mazumiņš, bet ietekmē pietiekami daudz. Tā ir vislielākā saskarsme ar ķīmiskajām vielām, kuras mēs paši labprātīgi sev diendienā uztriepjam virsū milzīgi daudzumā. Vai tomēr labāk nebūtu lietot tādus produktus, kas šo saskarsmi mazina, pie reizes aizsargājot arī pret pilsētvides piesārņojumu, ultravioleto un infrasarkano, kā arī digitālo ierīču starojumu?
Kāds bija pagrieziena punkts Jūsu dzīvē?
Pagrieziena punkti ir bijuši vairāki, un vienmēr pie tiem ir stāvējis klāt kāds man tuvs cilvēks. Vai nu ilgstoši mācījis – mana vecmāmiņa, vai gandrīz ar ultimātu mudinājis – mana mamma, vai ar to, ka ir vienkārši bijis klāt, devis spēku un ar ļoti vienkāršiem vārdiem atbalstījis – tu to vari! Tas bija mans vīrs. Katrs cilvēks, it sevišķi mani draugi, ir nospēlējuši lielu lomu manā dzīvē gan sniedzot labus piemērus, gan izglītībā, gan darba iespējās. Vispār es uzskatu, ka man ir ļoti veicies – es esmu diezgan gaisīgi dzīvojusi un mani vienmēr ir motivējusi tikai personīgā interese, lai gan nevaru noliegt, ka iemācītā atbildība, ka neko iesāktu nedrīkst pamest, iespējams, arī ir devusi savu. Citreiz tomēr šķiet, ka varbūt man piemērotāka būtu bijusi karjera šaurākā ekspertīzes jomā, ja būtu studējusi fiziku, ko vienkārši neizdarīju jaunības neizpratnes dēļ.
Ar ko Jūs visvairāk lepojaties?
Ar LABRAINS. Tas ir tādas kvalitātes produkts, kur nav pieļauta ne mazākā atkāpe. Atceros, kā izejvielu piegādātājs no Somijas man teica, ka tik augstas klases produktu nevarēs pārdot, jo cilvēki to nesaprotot un nespējot novērtēt. Viņam pašam esot bijusi personīga pieredze, ka dāmas Skandināvijā pirms pāris gadiem ir uzsākušas ko līdzīgu, bet pēc tam padevušās un sākušas ražot ne tik tīras kvalitātes produktus, jo vienkārši nav bijis iespējams to pārdot. Tas, bez šaubām, nedaudz biedē, bet es uzskatu, ka ir citi laiki, cilvēki savu veselību vērtē arvien augstāk un augstāk, un, lai arī apzinos, cik grūti ir ķīmijas nezinātājiem izskaidrot atšķirības starp vielu veidiem, to ietekmi uz mums un, jo īpaši sarežģīti, maksu par tīrību. No sirds ceru, ka mēs to spēsim. Es lepojos ar savu komandu, kura ir kopā ar mani, jo tā lojalitāte, aizrautība, spēja pastāvīgi un patstāvīgi darīt un arī izdarīt darbu ir apbrīnojama. Kā es pati to jūtu – citreiz vētru ir tik daudz un tajā mirklī man ir ārkārtīgi grūti saredzēt ceļu deguna galā, es tikai meklēju zvaigznes vai pieturos pie kaut kāda ļoti tāli saredzama nospraustā mērķa, bet bez tiem, kas spēj arī būt blakus te un tagad – nekas nesanāks. Vēl es ļoti lepojos, ka par spīti tik milzīgas aizņemtības ienākšanai manā dzīves ritmā, es spēju paturēt sirdī un prātā savas bērnības vēlmes, kas manā gadījumā ir klavierspēle. Visu mūžu esmu gribējusi tās spēlēt, taču bērnības un jaunības gados tas nebija iespējams finansiālu iemeslu dēļ, bet pēc tam biju ārkārtīgi aizņemta ar ballītēm un naudas pelnīšanu, lai gan no prāta tas neizkrita nekad. Kad paliku stāvoklī, bērniņa gaidas man dāvāja iespēju uzsākt apgūt klavierspēli pilnīgi no nulles. Paldies skolotājai Irinai no Krievijas, kura nu jau kādu laiku dzīvo Latvijā mīlestības dēļ. Viņa ir perfekta un mani iedvesmo – spēju pašrocīgi nospēlēt jau vairākus gabalus, lai gan klavieres ir mans otrais meditācijas jeb stresa noņemšanas līdzeklis.
Kādas ir Jūsu spēcīgākās īpašības?
Laikam jau spēja aizraut ar savām idejām, spēt personīgā sarunā tete-a-tete likt sarunu biedram atbildēt uz tiem jautājumiem, kurus viņš negrib apspriest. Es nevaru noliegt, ka labi justies man liek spēcīgu personību klātbūtne, tie man agrāk vai vēlāk “atver” manas spēcīgākās īpašības. Varbūt viena manām spējām ir izjust ilgtermiņu un spēt pastāvēt uz tā balstītu savu taisnību, kaut citiem tā šķiet neredzama.
Kas šobrīd notiek ar Jūsu biznesu? Kādi ir plāni?
Tas ir aizraujošs sākums ar milzīgi daudz jauniem apvāršņiem un izaicinājumiem. Šī gada uzdevums ir iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar mūsu produktiem, ar ko tie atšķiras un kāpēc tie ir patiesi unikāli, kā arī uzsākt apgūt ārvalstu tirgus. Mūsu mērķis ir Norvēģija un Zviedrija. Šajās valstīs ir mūsu mērķauditorija – aptuveni 20% iedzīvotāju ir problemātiska āda, kā arī tie ir cilvēki, kuri izvēlas tikai vistīrākās un augstākās kvalitātes sastāva produktus. Tāpat arī ziemeļu mitrāju augi no purviem, mežiem un piekrastēm vispiemērotākie ir tiem, kuri mīt mūsu mērenajā klimata joslā.
Aprakstiet savu ideālu dienu.
Tā ir atklāsmes diena vai jebkura diena, kurā es sajūtu prieku par kaut ko jaunu. Tās var būt sajūtas, kādas es agrāk nekad neesmu izjutusi no vēja plīvošanas matos, tas var būt saullēkts, kas spēj uzjundīt tik bezgala daudz spēka un drosmes, tā var būt pēkšņa doma, kas liek tik sen neizprastu vai pat izprastu lietu ieraudzīt pavisam jaunā gaismā. Tas ir kā noķert sapni vai atklāt jaunas zemes. Nekad neesmu varējusi izplānot šādu dienu, bet tikai “noķert” to. Tā var pienākt, braucot uz skolu, nākot no darba, ejot pastaigā vai sēžot starp draugiem vai ģimenes lokā. Tā vienkārši atnāk, agri vai vēlu. Citreiz ir tā, ka gaidu to jau sen un ļoti, ļoti – un atnāk...
Kā Jūs raksturotu draugi, cilvēki, kuri Jūs ļoti labi pazīst?
Viņi ir teikuši – liesmojošais prāts un ideju ģenerators. Es domāju, viņi teiktu, ka man ir pārāk daudz kā vienlaikus, un tajā pašā laikā es nespēju novērtēt citu spējas izdarīt to, ko iedomājos, ka prasu vai nu pārāk daudz, vai nu pārāk maz. Visvairāk es gribu pasaulei pateikties par to, ka man ir patiešām paveicies ar draugiem, kuri ar mani ir kopā visu dzīvi – kā bijām kopā, tā joprojām esam.
Vai Jums ir personīga veiksmes recepte? Pastāstiet par to?
Vienīgā recepte ir nenokārt degunu un neļauties depresijai. Ja man šķiet, ka dzīvē nekas nenotiek tā, kā tam būtu jānotiek, tad vislabākās zāles ir iziet uz ielas un lēnām, nesteidzoties, ar īpašu rūpību pētīt visu, ko redzi – katru garām gājēju, uzrakstu pie mājas, dzegu, izcilni, grafiti... Pēc kāda brīža dzīve atgūst jēgu – tu ieraugi, ka tev ir abas kājas un rokas, tev ir draugi un ģimene, kā arī iespēja darīt to, ko gribi. Vienalga, vaļasprieka vai profesionālā līmenī – galvenais, ka tu esi dzīvs un tātad vari arī kaut ko mainīt savā dzīvē, atrodot prieku vai spēju ģenerēt tos mirkļus, kuros tas rodas.
Uz kādu jautājumu Jūs vēlētos atbildēt, bet Jums nekad netika uzdots šis jautājums?
Man drīzāk ir daudz jautājumu, kurus es neesmu uzdevusi citiem cilvēkiem pret viņiem izjustās bijības dēļ, proti, kā var saglabāt skaidru prātu un kritisko domāšanu mūsdienu masveida informācijas plūsmā un intuitīvi nojaust nepatieso no patiesības, bet tajā pašā mirklī arī būt tikai cilvēkam ar visām savām vājībām un kļūmēm. Un daudzi citi, uz kuriem atbildes laikam joprojām īsti nav nevienam. Piemēram, kāpēc skaistums nav nodalāms no ļaunuma, kā tas tā var būt, ka par visu ir jāmaksā un vēl tāda cena? Varbūt jautājums varētu būt tāds, kāpēc es ik pa mirklim jau kopš bērnības prātoju, ko nozīmē šīs dziesmas rindiņas – «Tas prieks, kas dzimst pats no sevis, tas prieks ir tavs ienaidnieks.”
Comments powered by CComment